Klepus ir svarīgs aizsardzības reflekss. To izraisa kairinājums elpceļos, un tas darbojas kā organisma aizsargfunkcija, lai attīrītu elpceļus no kairinātājiem, piemēram, putekļiem, patogēniem, kaitīgām vielām vai svešķermeņiem. Klepus ir arī izplatīts dažādu saslimšanu simptoms - dažas no tām ir mazāk nopietnas, piemēram, saaukstēšanās vai bronhīts, bet citas ir nopietnākas, piemēram, plaušu karsonis, astma, asins recekļi vai šķidrums plaušās. Klepu var klasificēt pēc tā ilguma (akūts / subakūts / hronisks), kā arī pēc norises - ar krēpu izdalīšanos (mitrs jeb produktīvs) vai bez tās (sauss jeb neproduktīvs). Parasti elpceļi veido nelielu gļotu daudzumu, kas nodrošina to mitrināšanu un uztur plānu slānīti, kas izklāj bronhu iekšpusi. Tomēr, piemēram, elpceļu infekciju laikā, krēpas var veidoties daudz vairāk, tās kļūst ļoti staipīgas un ir grūti atklepojamas. Šādā gadījumā var palīdzēt krēpu sašķidrināšana un atdalīšana, lai sekmētu sekrēta izvadīšanu no elpceļiem, tādējādi likvidējot nosprostojumu un atvieglojot elpošanu. Šī procesa veicināšanai ir pieejamas zāles, ko dēvē par mukolītiskajiem un atkrēpošanas līdzekļiem. Savukārt sausa klepus gadījumā krēpas neizdalās. Tāpēc sausu klepu var ārstēt ar zālēm, kas nomāc klepus refleksu.