Podagra ir izplatīts iekaisīga artrīta veids, kas sākas ar pēkšņām, intensīvām sāpju, pietūkuma, apsārtuma un jutīguma epizodēm vienā vai vairākās locītavās.

Parasti tas ietekmē kājas īkšķa locītavu, bet var skart arī vairākas citas locītavas, piemēram, ceļus, potītes, pēdas, rokas, plaukstas un elkoņus. “Uzliesmojumi” ir periodi, kad simptomi pasliktinās, savukārt “remisija” ir periodi, kad simptomu nav. Ja podagra atkārtojas, tā var pārvērsties par podagras artrītu - artrīta veidu, kas laika gaitā pasliktinās.

Podagra rodas medicīniska stāvokļa, ko dēvē par hiperurikēmiju, rezultātā, kad organismā ir pārāk daudz urīnskābes. Organisms ražo urīnskābi, šķeļot purīnus - savienojumus, kas atrodas gan organismā, gan uzņemtajā pārtikā. Pārāk liels urīnskābes daudzums organismā var izraisīt urīnskābes kristālu izgulsnēšanos locītavās, ķermeņa šķidrumos un audos. Tomēr ne visi cilvēki ar augstu urīnskābes līmeni saslimst ar podagru. Ja simptomu nav, parasti nav nepieciešama ārstēšana.

Aplēses liecina, ka pasaulē ir vismaz 53 miljoni cilvēku apodagru. Tomēr daudziem no viņiem diagnoze nav noteikta, un ārstēšanu ar urīnskābes līmeni pazeminošiem medikamentiem saņem mazāk nekā puse pacientu.

Pēdējo 30 gadu laikā podagras slimnieku skaits ir pieaudzis no 22 miljoniem līdz 53 miljoniem. Arvien pieaug jaunu gadījumu skaits.

Podagras ārstēšana ietver gan simptomu mazināšanu (sāpju kontroli) uzliesmojuma laikā, gan pārtikas un dzērienu ar augstu purīna saturu patēriņa samazināšanu. Ārsti var izrakstīt tādas zāles kā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL), kolhicīnu, kortikosteroīdus un urīnskābes līmeni pazeminošas zāles kas palīdz kontrolēt simptomus un novērst turpmākus podagras uzliesmojumus.