Stenokardija, ko latīņu valodā apzīmē ar terminu angina pectoris, ir pārejošs diskomforts krūtīs fizisku aktivitāšu vai emocionālā stresa laikā. Tā rodas, kad sirds nesaņem pietiekami daudz skābekļa, jo ir ierobežota asins plūsma koronārajās artērijās. Tas var būt saistīts ar aterosklerozes izraisītu artēriju sašaurināšanos vai koronāro artēriju spazmām.

Parasti stenokardija izpaužas kā spiediena, saspringuma vai smaguma sajūta krūtīs, bet tā var būt jūtama arī no žokļa vai zobiem līdz pat lāpstiņām vai rokās līdz plaukstu locītavām un pirkstiem.

Simptomi parasti izpaužas vai pastiprinās, pieaugot fiziskās aktivitātes līmenim, piemēram, ejot pret kalnu vai stipru vēju, kā arī aukstā laikā, bet atpūšoties tie pāriet dažu minūšu laikā.

Pastāv dažādi stenokardijas veidi. Divi izplatītākie ir stabila stenokardija un nestabila stenokardija. Visbiežāk ir sastopama stabila stenokardija, kas rodas fizisku aktivitāšu laikā. Pēc atpūšanās vai stenokardijas medikamentu lietošanas tā pāriet un parasti ilgst ne ilgāk kā piecas minūtes. 

Nestabila stenokardija ir nopietnāka, un tās gadījumā nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība. Nestabilu stenokardiju raksturo neregulārā parādīšanās ,tā var rasties pat atpūtas brīžos vai pie zemākas fiziskās aktivitātes nekā parasti. Nestabila stenokardija ir intensīvāka, bieži ilgst vairāk par 5 minūtēm, kā arī tā nepāriet atpūšoties vai pēc stenokardijas medikamentu lietošanas. Samazinātas asins plūsmas dēļ sirds nesaņem pietiekami daudz skābekļa, un tas izraisa sirdslēkmi. Nestabila stenokardija rada būtisku risku, un tās gadījumā nepieciešama tūlītēja medicīniskā iejaukšanās.

Stenokardijas ārstēšanas pamatā ir sirdsdarbības traucējumu novēršana, lai uzlabotu asins plūsmu un mazinātu komplikācijas. Tā var ietvert asinis šķidrinošu zāļu lietošanu, lai novērstu trombu veidošanos, zāles asinsspiediena un holesterīna līmeņa pazemināšanai, specifiskas pretstenokardijas zāles, dzīvesveida izmaiņas, perkutānas procedūras un ķirurģisku operāciju.